apasionata #5
dusmas tik milzīgas kā skārda jumti pār garāžiņu kavartāliem nomainījies apsargs bet principi palikuši tikpat satrunējuši un lēnām birst kopā plēkšņu kaudzītēs uz kailas ielas kas tērpusies tikai gumijas zoļu sanestajos netīrumos un nopūtās cilvēks pēc smagas dienas tikko pāri pusmaktij atnācis mājās ļaunais gars tev seko un skatās pār labo plecu kamēr tu sapņo par nākotnes ideāliem mazliet piepūles un viss atkal ir galā un sākas no jauma kā nebeidzams smilšu pulkstenis kas pats griežas riņķī un vienmēr uz augšu tiek vēlreiz celtas tikko kritušās smiltis kā spītnieka galva tikai mirkļi paliek vēl aizvien lejā un pamazām saplūst ar netīrumiem uz ielas noteikta kārtība kurā jāstājas ierindā maršēt sāk notikumi datumi laiki un cilvēki un cunami noslauka visu atstājot tikai to vieglo kas bija tik sen
