Apasionata #2
Nāc mās un iesim atkal abas laukā pa logu pretī nezināmajam lai tajā atrastu savu laimi kura drošvien noklīdusi no pareizā ceļa pagriezienus ieraudzīt lemts tikai kad jau paiets tiem garām steidzas gājputnu nesti notikumu cikli kā kara romānā ar sliktas kvalitātes alkoholu un vienas nakts meitenēm un dejām uz un zem galda starp gružos ierušinātiem noslēpumiem kas sen zaudējuši vērtību cilvēku vidū mājo arī izcili meļi kurus līdz galam neizprot neviens tikai domas pastāv Dekarts kļūdījās mēs neesam vainīgi pie runāšanas tā vienkārši bija jābūt arī otrai iespējai tikt cauri emociju aliču dzīvžogam un tad mirīgi aiziet prom pa ielu bezsirdis paprasa ieliec sarkankoka sirdi es īsto zaudēju kārtīs.
